Intervija

Citādāks Velsas korgijs - kardigāns: laimīgais un nopietnais saules zaķītis

Sintija Sila ir jauna, daudzsološa suņu hendlere, kas piedalās daudzās suņu izstādēs un ļoti efektīgi izskatās tandēmā ar saviem Velsas korgijiem - kardigāniem. Kardigānam ir citādāks izskats nekā pembrokam, kardigānam ir savs, pavisam neatkārtojams šarms, smaids “pa īstam” un liela suņa sirds, kā arī vēlme patikt savam saimniekam! Vairāk par šiem mīļumiem – intervijā.

Kāpēc jūs izvēlējāties šo šķirni – Velsas korgiju - kardigānu? Vai jums pieder arī pirmais kardigāns Latvijā?

Šo šķirni izvēlējāmies, šķirstot suņu šķirņu grāmatas, meklējām nelielu suni, piesaistīja pembroki, tomēr nepatika tas, ka viņi ir bez astes. Toreiz vēl nezinājām, ka pembroki mēdz būt ar astēm, līdz ar to pievērsāmies kardigāna meklējumiem. Nē, mums nav pirmais šīs šķines pārstāvis Latvijā

Pastāstiet, lūdzu, par saviem suņiem!

Šobrīd mums ir divi kardigāni - Hollija (Holiday vom Bokerhook) un Bite (My Lovely Bee). Hollija ir četrus gadus veca, atvesta no Vācijas pilsētas Minsteres, bet gadu vecā Bite ir Hollijas meita no pirmā metiena.

Jūsu kardigāni piedalās izstādēs. Kādi ir viņu panākumi?

Hollija ir Interčempione, Baltkrievijas, Krievijas, Baltijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas čempione, Baltijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas Jaunā čempione, Latvijas uzvarētājs 2008. Bite ir Krievijas, Baltijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas Jaunā čempione.

Jūs esat suņu hendlere un jauno hendleru konkursos bieži vien esat redzēta ar kardigānu, - šķiet, sunim tas viss ļoti patīk!

Jā, es bieži piedalos jauno hendleru konkursos ar saviem suņiem, jo viņiem tas patīk. Manas meitenes ar patiesu prieku un atbildību iet ringā, un ļoti cenšas, jo skaidri zina, ko nozīmē uzvara – prieks par rozeti, it īpaši Bitei, ir ļoti liels. Apmācības procesu izbauda, un tā kā es vadu jauno hendleru grupu Liepājā, tad tur viņām abām ir iespēja regulāri izjust darba prieku, strādājot ar citiem jaunajiem entuziastiem, kuri mācās, lai kļūtu par labiem hendleriem.

Kāds kardigānam ir raksturs, kādas ir šīs šķirnes īpatnības?

Kardigāns ir liels suns maza suņa ādā, uzticams un paklausīgs, vēlas strādāt no sirds, jo saimnieka prieks ir arī suņuka prieks. Ir uzskats, ka kardigāni esot ļoti piesardzīgi attiecībā pret svešiem cilvēkiem. Es gan teiktu, ka tā nav, tas atkarīgs no suņa individuāli, piemēram, Hollija visus mīl un labprāt iet draudzēties ar svešiem, ja vien viņiem nav sliktu nodomu, bet Bite ir atturīgāka un piesardzīgāka. Kardigāns labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem – mūsu mājās pat ar kaķiem. Ar bērniem ir interesanti – ja kardigāns jau no mazotnes dzīvo ar mazu bērnu, tad problēmu nav, tomēr, ja suns nav dzīvojis ar bērnu kopā, viņš, nezinot kā ar tādu jāapietas, var viņu apbižot, tomēr, uzskatu, ka, paņemot kucēnu ģimenē, kurā aug bērns, viss būs kārtībā, jo suns zinās, ko tas nozīmē.

Kāda ir Velsas korgija - kardigāna kopšana?

Nekādu īpašo kopšanu šie suņi neprasa – ir pietiekami reizi nedēļā izsukāt kažoku.

Ar ko jārēķinās topošajam kardigāna saimniekam, kādam šim cilvēkam ir jābūt?

Jārēķinās būtu ar to, ka kardigāns savā būtībā ir liels suns, un tiem ļoti patīk saimniekiem, kuri ļauj sunim darīt visu, uzkāpt uz galvas. Saimniekam ir jābūt noteiktam, stingram attiecībā pret suni un jāspēj to kontrolēt. Kardigānu vajadzētu apmācīt, pirmkārt, jau tādēļ, ka viņam tas patiks, tāpat tas daudz dos arī labu attiecību veidošanā starp suni un saimnieku.

Kāda ir sadzīve ar kardigānu, vai ar viņu ir viegli dzīvot?

Ar apmācītu kardigānu, kurš skaidri apzinās savu vietu ģimenē, sadzīvot ir ļoti viegli. Sunim patīk dažādas aktivitātes un citi cilvēkus, viņš labprāt dodas uz jaunām vietām, jo vēlas būt uzmanības centrā, un tā kardigānam parasti netrūkst - īso kāju un lielo ausu dēļ!

Kāda ir šīs suņu šķirnes apmācība, vai tai ir kādas speciālas nianses?

Kardigānu var apmācīt ļoti viegli, jo tas kā jau ganu suns ļoti vēlas apgūt visu jauno. Ar kardigānu var likt VAK (Vispārējās apmācības kurss) un BH (Suns - kompanjons) eksāmenus. Korgiju viegli apmācīt arī dažādiem paraugdemonstrējumiem, arī adžiliti aktīvam kardigānam patiks.

Ar ko Velsas korgijs - kardigāns, jūsuprāt, atšķiras no Velsas korgija - pembroka?

Kardigāns no pembroka atšķiras, pirmkārt, jau eksterjera ziņā - kardigāns ir nedaudz lielāks, ausis lielākas un noapaļotākas, kājas nedaudz garākas un savādāk novietotas. Arī krāsas kardigāniem iespējamas dažādākas - piemēram, marmorkrāsa un tīģerkrāsa, kuras pembrokiem nav sastopamas. Bet šie suņi atšķiras arī pēc rakstura - kardigāns ir nosvērtāks, nopietnāks par pembroku, lai gan pastāv izņēmumi, mana Bite ir ļoti aktīva un vienmēr ir mazais laimīgais saules zaķītis.

Ko jums šīs šķirnes suņi ir devuši?

Man kardigāns ir devis ļoti daudz: prieku piedalīties izstādēs, patīkamas pastaigas un vienkārši lieliski pavadītu laiku.

Kas varētu būt par iemeslu tam, ka Velsas korgijs - kardigāns nav tik populārs kā pembroks?

Manuprāt, tādēļ, ka pembroki ir karalienes mīluļi, sākotnēji abas šīs šķirnes nebija populāras, līdz Anglijas karaļnamā sāka dzīvot pembroki. Tas radīja popularitātes bumu, kas mūsdienās vēl joprojām turpinās. Vēl iemesls varētu būt tas, ka pembrokam ir zināma līdzība ar rudo lapsu un arī tam ir smaidīga sejiņa neatkarīgi no patiesā garastāvokļa - tāda sejas izteiksme kardigānam nav tik raksturīga, kardigāns vai nu smejas pa īstam vai nedara to nemaz.

Intervijas autore: Anna Čeiča-Sultāna, speciāli www.petnet.lv